Madonas slimnīcā ir nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem
1931.gada 15.martā Madonā, vienkāršā sarkanu ķieģeļu ēkā tika atvērta slimnīca ar 20 gultām, kuras pirmais nosaukums bija Madonas un apkārtnes veselības aizsardzības Savienības slimnīca iekšķīgām, ķirurģiskām, sieviešu, bērnu, ausu un ādas slimībām. Pirmais slimnieks slimnīcā tika uzņemts 1931.gada 20.martā.
Kopš tā laika pagājuši jau 90 gadi, Madonas slimnīcai un tās ļaudīm nācies piedzīvot gan 2.pasaules kara šausmas, gan pēckara laika grūtības, dzīvi drūmajos padomju laikos, Atmodas rosmi, dzīvi atjaunotajā Latvijas valstī, reformu laikus gan medicīnā, gan valsts pārvaldes (pašvaldību) līmeni, tagadējo pandēmijas laiku, bet Madonas slimnīca neskatoties ne uz ko ir turpinājusi savu darbību un attīstījusies līdzi laikmeta izaicinājumiem.
Savā grāmatā Madonas slimnīca un tās ļaudis XX gadu simtenī viens no ievērojamākajiem Madonas slimnīcas ārstiem ķirurgs Uldis Arents rakstīja: Kaut arī jaunie korpusi ir uzcelti, slimnīca nav gatava, tāpat kā Rīga, tā nekad nebūs gatava. Nāks jaunas prasības, mainīsies slimnīcas seja, tās struktūra un funkcijas, bet nemainīga paliks cilvēku vēlēšanās šeit atrast savu ārstu, savu ārstējošo ārstu - domājošu, gudru un izglītotu cilvēku savā specialitātē.
