Garas rindas pie ārsta?

Ja nevari ierasties pieteiktajā laikā pie ārsta vai uz izmeklējumu, procedūru - savlaicīgi atsaki vai pārreģistrējies uz citu laiku, jo tā Tu saīsini rindu un dod iespēju cilvēkam, kuram tiešām šis apmeklējums ir svarīgs.Nenāksi pats - ļauj atnākt citam!

No 2018.gada 25.maija Eiropas Savienības  (ES) dalībvalstīs tiek piemērotas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasības. Kādas izmaiņas jaunā Regula ievieš slimnīcas darbā un kā tas var ietekmēt pacientu un viņu piederīgo saskarsmi ar ārstniecības ietādes darbiniekiem ir šī brīža viens no aktuālākajiem jautājumiem.

Vispirms jāpaskaidro, ka  pacientu datu aizsardzība arī līdz šim ir bijusi ļoti svarīga slimnīcas ikdienas darba sastāvdaļa. Regula būtiski nemaina līdzšinējos personas datu apstrādes un aizsardzības pamatprincipus, kuri ir ietverti spēkā esošajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Bez tam pacientu un viņu datu drošības jautājumus jau reglamentē Pacientu tiesību likums, Ārstniecības likums, uz to pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi u.c. normatīvie akti.

Praktiski slimnīcas ikdienas darbā datu aizsardzību nodrošina gan ārstniecības personas, gan apkalpojošā dienesta darbinieki, tai skaitā informācijas tehnoloģiju speciālisti. Visbūtiskākais  ir personāla personiskās atbildības un godprātības princips, kurus ievērot ir jebkura darbinieka pienākums. Atsaucoties uz tiesību aktu normām nevar aizmirst arī par veselo saprātu šo normu piemērošanā.

Gatavojoties Regulas piemērošanai darbinieki slimnīcas nodaļās un struktūrvienībās ir informēti par pacientu datu apstrādes un aizsardzības pamatprincipiem vietās, kur tiek apkalpoti klienti un pacienti. Informācija par pacientu veselības stāvokli (izmeklējumu rezultāti, diagnozes, ieraksti dokumentācijā u.c.) ir sensitīvi, tātad īpaši aizsargājami dati un par to apriti slimnīcā jāuzņemas pastiprināta atbildība. Tāpēc pacientiem un viņu tuviniekiem jāsaprot, ka slimnīca personas datu aizsardzībai pievērsīs pastiprinātu uzmanību.

Praktiski tas nozīmē, ka slimnīcas personāls, tai skaitā ārstējošais ārsts, telefoniski piederīgajiem sniegs tikai stingri ierobežotu  informāciju par pacienta atrašanos slimnīcā. Tā kā telefoniskā sarunā nav iespējams identificēt personu un ir risks savtīgai vai pat ļaunprātīgai informācijas izmantošanai, jebkādas ziņas par diagnozēm, veselības stāvokli, ārstniecības procesu, prognozi utt. telefoniski netiks sniegtas.

Pacients pats iestājoties slimnīcā un kārtojot dokumentāciju var norādīt savu uzticamības personu un tās kontaktinformāciju, kurai drīkst izpaust informāciju par viņa veselības stāvokli.

Ja kāda persona vēlas slimnīcā izņemt sava piederīgā laboratorijas analīžu rezultātus, diagnostisko izmeklējumu slēdzienus, jo pats pacients kāda iemesla dēļ nespēj ierasties,  normatīvie akti paredz, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu. Tātad minētajos gadījumos ir nepieciešama paša pacienta rakstveida iesniegums, norādot uzticības personu. Personas identificēšanai (arī saņemot savu medicīnisko dokumentāciju) der tikai personu apliecinošs dokuments – pase vai ID karte.

Attiecībā uz bērniem līdz 18 gadu vecumam – tikai māte un tēvs drīkst lemt par ārstniecību vai attiekšanos no tās, kā arī būt līdzās bērnu ārstniecības procesā. Visām pārējām personām nepieciešama pilnvara, kas noformējama pie notāra vai pašvaldības bāriņtiesā.

Madonas slimnīcas Ambulatorā nodaļa strādās 30.aprīlī - atbilstoši pirmdienas grafikam.

21.aprīlis - brīvdiena. 

2018.gada 29.aprīlī Madonas slimnīcā pieņems bērnu ķirurģe Astra Zviedre.

Pieteikšanās pa tālruni 26158010!

Lai nebaida tas, ka tā ir svētdiena - pieņemšana notiks!