25.05.2018
No 2018.gada
25.maija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek piemērotas Vispārīgās
datu aizsardzības regulas (Regula) prasības. Kādas izmaiņas jaunā Regula ievieš
slimnīcas darbā un kā tas var ietekmēt pacientu un viņu piederīgo saskarsmi ar
ārstniecības ietādes darbiniekiem ir šī brīža viens no aktuālākajiem
jautājumiem. Vispirms
jāpaskaidro, ka pacientu datu
aizsardzība arī līdz šim ir bijusi ļoti svarīga slimnīcas ikdienas darba
sastāvdaļa. Regula būtiski nemaina līdzšinējos personas datu apstrādes un
aizsardzības pamatprincipus, kuri ir ietverti spēkā esošajā Fizisko personu
datu aizsardzības likumā. Bez tam pacientu un viņu datu drošības jautājumus jau
reglamentē Pacientu tiesību likums, Ārstniecības likums, uz to pamata izdotie Ministru
kabineta noteikumi u.c. normatīvie akti. Praktiski
slimnīcas ikdienas darbā datu aizsardzību nodrošina gan ārstniecības personas,
gan apkalpojošā dienesta darbinieki, tai skaitā informācijas tehnoloģiju
speciālisti. Visbūtiskākais ir personāla
personiskās atbildības un godprātības princips, kurus ievērot ir jebkura
darbinieka pienākums. Atsaucoties uz tiesību aktu normām nevar aizmirst arī par
veselo saprātu šo normu piemērošanā. Gatavojoties
Regulas piemērošanai darbinieki slimnīcas nodaļās un struktūrvienībās ir
informēti par pacientu datu apstrādes un aizsardzības pamatprincipiem vietās,
kur tiek apkalpoti klienti un pacienti. Informācija par pacientu veselības
stāvokli (izmeklējumu rezultāti, diagnozes, ieraksti dokumentācijā u.c.) ir
sensitīvi, tātad īpaši aizsargājami dati un par to apriti slimnīcā jāuzņemas pastiprināta
atbildība. Tāpēc pacientiem un viņu tuviniekiem jāsaprot, ka slimnīca personas
datu aizsardzībai pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Praktiski
tas nozīmē, ka slimnīcas personāls, tai skaitā ārstējošais ārsts, telefoniski
piederīgajiem sniegs tikai stingri ierobežotu informāciju par pacienta atrašanos slimnīcā. Tā
kā telefoniskā sarunā nav iespējams identificēt personu un ir risks savtīgai
vai pat ļaunprātīgai informācijas izmantošanai, jebkādas ziņas par diagnozēm,
veselības stāvokli, ārstniecības procesu, prognozi utt. telefoniski netiks
sniegtas. Pacients pats
iestājoties slimnīcā un kārtojot dokumentāciju var norādīt savu uzticamības
personu un tās kontaktinformāciju, kurai drīkst izpaust informāciju par viņa
veselības stāvokli. Ja kāda
persona vēlas slimnīcā izņemt sava piederīgā laboratorijas analīžu rezultātus,
diagnostisko izmeklējumu slēdzienus, jo pats pacients kāda iemesla dēļ nespēj ierasties,
normatīvie akti paredz, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai
ar viņa rakstveida piekrišanu. Tātad minētajos gadījumos ir nepieciešama paša
pacienta rakstveida iesniegums, norādot uzticības personu. Personas identificēšanai
(arī saņemot savu medicīnisko dokumentāciju) der tikai personu apliecinošs
dokuments – pase vai ID karte. Attiecībā uz
bērniem līdz 18 gadu vecumam – tikai māte un tēvs drīkst lemt par ārstniecību
vai attiekšanos no tās, kā arī būt līdzās bērnu ārstniecības procesā. Visām
pārējām personām nepieciešama pilnvara, kas noformējama pie notāra vai
pašvaldības bāriņtiesā.
|